+670 77340564 — info@umaanaulo-venilale.suku.tl

Tasi-ibun Lakapogoa

Istória kona-ba Tasi-Ibun Lakapogoa ne’ebé lokaliza iha Suku Maumeta, Postu Administrativu Liquiçá Villa, Munisípiu Liquiçá, iha relasaun besik tebes ho memória istórika no poténsia turizmu natureza nian iha área kosteira Timor-Leste.

Tuir mai istória oituan no signifikadu hosi fatin furak ida-ne’e:

1. Orijen no Naran “Lakapogoa”

Iha lian lokál (liuliu lian Tokodede ne’ebé ko’alia hosi maioria komunidade Maumeta), naran fatin sira iha tasi-ibun Liquiçá baibain fó bazeia ba akontesimentu tradisionál, ai-horis, ka mós karakterístika hosi tasi-ibun refere. Tasi-Ibun Lakapogoa koñesidu ho nia rai-henek ne’ebé kór-metan, tasi-teen ne’ebé moos, no mós sai hanesan fatin ne’ebé lulik ka iha valór tradisionál ba komunidade Maumeta husi jerasaun ba jerasaun hodi halo rituál ruma ka fatin ba peskadór sira hodi deskansa.

2. “Praia de Memória” (Tasi-Ibun Memória nian)

Iha istória dezenvolvimentu nian, tasi-ibun Lakapogoa hamutuk ho área Leburau no Nunsamada koñesidu mós ho naran “Praia de Memória”. Fatin ne’e la’ós de’it furak tanba paisajen tasi nian, maibé mós sai hanesan sestas de memória ba komunidade tanba sai fatin akontesimentu oioin iha tempu koloniál Portugés no tempu funu nian. Komunidade barak uza fatin ne’e hodi hanoin hikas istória pasadu no mós moris komunidade kosteira nian ne’ebé depende ba tasi.

3. Poténsia Turizmu no Reabilitasaun

Suku Maumeta, liuliu iha área Lakapogoa, foin lalais ne’e sai atensaun boot hosi Administrasaun Munisipál Liquiçá no parseu dezenvolvimentu sira. Tanba nia pozisaun ne’ebé besik tebes ho estrada nasionál (Dili – Liquiçá), fatin ne’e fasil tebes atu asesu hosi turista nasionál no internasionál.

Uluk, iha planu no implementasaun balun hodi harii uma ki’ik tradisionál (uma-kaduak/gazebeo) no reabilita tasi-ibun ne’e atu nune’e vizitante sira bele mai goza anin tasi, kadiuk, ikan tunu fresku, no dader-saan ka loron-di’ak hodi haree “Sunset” (loron-monu) ne’ebé furak tebes husi Liquiçá.

Tasi-Ibun Lakapogoa agora sai sasin ba progresu Suku Maumeta nian ne’ebé hakarak dezenvolve an liuhosi Turizmu Komunitáriu, hodi labele lakon nia istória tradisionál nu’udar tasi lulik no memória pasadu nian.